Stomatīts ir mutes dobuma gļotādas iekaisums, kas var skart mēli, smaganas, vaigu iekšējo virsmu, mutes gļotādu vai lūpu un aukslēju iekšpusi. Tas var izraisīt diskomfortu, sāpes un apgrūtinājumu cilvēkam ēšanas laikā, runājot un pat guļot.
Stomatīts var būt gan vienkāršs, gan sarežģīts, atkarībā no iekaisuma pakāpes.
Cēloņi:
- Stomatītu var izarisīt ļoti daudzi cēloņi. Vieni no visbiežākajiem ir vīrusi, baktērijas vai sēnītes, piemēram, herpes vīruss vai streptokoks.
- Traumas, ko var izraisīt ass pārtikas gabals vai zobu birste, kas bojā gļotādu.
- Alerģiskas reakcijas no pārtikas, mutes skalošanas līdzekļiem vai citiem izstrādājumiem.
- Imūnsistēmas vājums vai hroniskas slimības, kas padara organismu jutīgāku pret infekcijām.
Tā pat šo slimību stimulē dažādas pārmaiņas ķermenī: grūtniecība, pubertitāte – hormonāli traucējumi; stress, vitamīnu trūkums, akūtas infekciju slimības, cukura diabēts, asins slimības, saaukstēšanās u.c. izraisītāji.
Ļoti biežos gadījumos stomatītu var izraisīt arī slikta mutes dobuma higiēna vai neārstēti zobi.
Simptomi:
- Sāpes mutes dobumā, kas var pasliktināties ēšanas vai dzeršanas laikā.
- Par galvenajiem stomatīta simptomiem dēvē – balti dzeltenīgas čūlas mutes gļotādā, smaganās vai uz mēles. Tie var būt sarkani pūslīši vai izsitumi, pietūkums, kā arī dedzinoša sajūta mutē.
- Parādās diskomforts un dedzinoša sajūta ēdot, dzerot un runājot. Stomatītam attīstoties samazinās miega kvalitāte un tā ilgums.
- Smagākos gadījumos parādās vājums un drudzis, īpaši ar vīrusu izraisīta stomatīta gadījumā.
Der atcerēties, ka stomatītam ir dažādi paveidi, kuru pamatā ir dāžadi saslimšanas cēloņi.
Akūts katarāls gingivostomatīts: raksturīgas sāpes un dedzināšanas sajūta mutes dobuma gļotādā, smaganu asiņošana, pietūkums, garšas sajūtas traucējumi, pastiprināta siekalu izdalīšanās vai arī sausuma sajūta mutē. Slimība var ilgt līdz divām nedēļām. Katarāls somatīts var būt arī čūlainā stomatīta sākumstadija; tas sākas ar smaganu katarālu iekaisumu.
Medikamentozs stomatīts: mutes dobuma gļotādā rodas stipra dedzināšanas sajūta, tā gļotāda pietūkst, kļūst koši sarkana. Uz gļotādas parādās pūslīši, čūliņas, dzeltenīgas plēves, kā arī var būt paaugstināta temperatūra.
Ārstēšana:
Profilakses nolūkos būtiska nozīme ir rūpēm par savu mutes dobuma veselību, ievērojot personīgo higiēnu, tai skaitā, rūpīgi tīrot zobus, vismaz divas reizes dienā, tos diegojot. Kā arī regulāri apmeklējot zobārstu un zobu higiēnistu.
Stomatīta saslimšanas gadījumā, aicinām griezties pie zobārsta, katram stomatīta radītās sekas tiek ārstētas individuāli. Kā pamatā ir medikamenti simptomu atvieglošanai (drudzis, sāpes) un antibakteriālie – pretsēnīšu, pretvīrusu medikamenti.
- Baktēriju izraisītai infekciju ārstēšanai var būt nepieciešamība pēc antibiotiku lietošanas.
- Uztura pielāgošana, lai samazinātu skābu vai asu pārtikas lietošanu iekaisuma laikā.
- Ārstēšanas pamatā ir pareiza mutes higiēna, lai novērstu infekciju izplatīšanos, vitamīnu un pilnvērtīga uztura lietošana.
Tomēr ir svarīgi konsultēties ar ārstu, ja simptomi ir smagi, noturīgi vai pastiprinās, lai noteiktu pareizu ārstēšanas plānu, jo pilnīgi to izdodas izārstēt tikai tad, ja tiek novērsts tā cēlonis.
Mutes dobumam ir jābūt veselīgam, bez aplikuma, čūlu vai apsārtumu pazīmēm.
Rūpējies par veseliem zobiem un neraizējies par saslimšanu!
#stomatīts #vīruss #baktērija #sēnītes #čūlas #aplikums #sāpes #smaganas #mutesgļotāda #drudzis #zobuhigiēna #zobārsts #veselība #diskomforts #zobukopšana #novājinātsorganisms #iekaisums #ārstēšana #vizīte #Valmiera #Dentalfix #zobārstniecība
