Laba zobu un smaganu veselība
Pacientiem, kuriem ir laba zobu un smaganu veselība, zobu higiēnista apmeklējums nepieciešams vismaz vienu reizi gadā, kā profilaktiska procedūra. Regulārs zobu higiēnista apmeklējums ir ļoti svarīgs, lai varētu ilgstoši uzturēt labā stāvoklī zobu un smaganu veselību.
Zobu higiēnas procedūras laikā ar zobārstniecības instrumentiem un medicīniskiem līdzekļiem zobu higiēnists iztīra visas grūti sasniedzamās mutes dobuma vietas, likvidējot kaitīgās zobu aplikuma baktērijas un zobakmeni. Procedūras noslēgumā zobus apstrādā ar sodas strūklu, lai piešķirtu zobiem baltinošu efektu. Zobu higiēnista apmeklējums pacientam ļauj gan regulāri kontrolēt savu zobu veselību, gan palīdz uzturēt zobus veselus. Pacientiem ar sirds slimībām, cukura diabētu un smēķētājiem zobu higiēnu ieteicams veikt vēl biežāk, jo šiem cilvēkiem smaganas ir jūtīgākas un pastiprināti veidojas zobu aplikums.
Slikta zobu un smaganu veselība
Slikta mutes dobuma higiēna, neveseli zobi un smaganas veicina infekciju izplatību mutes dobumā. Ko izraisa neveselīgs uzturs, tabakas lietošana, pārmērīga alkohola lietošana un slikta mutes higiēna. Šos visus riska faktorus ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt, apmeklējot higiēnistu vienu vai divas reizes gadā.
Laicīgi konstatēti bojājumi un smaganu saslimšanas ļauj speciālistam daudz operatīvāk un vieglāk palīdzēt pacientam atjaunot zobu stāvokli. Ja pacienti nepievērš savlaicīgu uzmanību savu zobu stākolim un saslimšanām, ārstēšanas process paildzinās un sadārdzinās.
Zobu higiēnas procedūra
- zobu higiēnists izvērtē pacienta zobu stāvokli;
- kontroles nolūkos pārbauda pacienta smaganu kabatu dziļumu, lai noteiktu, vai pacientam nav smaganu atkāpšanās process – paradontoze;
- ar speciāliem zobārstniecības instrumentiem zobu higiēnists noņem zobu aplikumu un likvidē zobakmeni;
- veic zemsmaganu aplikuma noņemšanu;
- veic zobu melnā pigmenta noņemšanu;
- zobu pulēšanu ar sodas strūklu;
- zobu pārklāšanu ar fluora aplikāciju;
- rekomendācijas par pareizu zobu kopšanu pieaugušajiem un bērniem, piemērotāko zobu kopšanas līdzekļu izvēlē!
Zobu aplikums
Zobu aplikums ir mīksta masa, kas veidojas no ēdiena paliekām un mutē galvenokārt uzkrājas gar smaganu malām pie zobu kakliņiem, zobu starpās un zobu rievās (fisūrās) uz kožamās virsmas.
Atsevišķi pārtikas produkti, piemēram, saldumi un miltu izstrādājumi, melnā tēja un kafija pastiprināti veicina aplikuma veidošanos. Negatīva ietekme uz zobu veselību ir arī smēķēšanai – nikotīna iedarbībā pastiprināti veidojas zobu aplikums, bet zobi iegūst dzeltenīgi brūnu nokrāsu (līdzīgs efekts ir arī kafijai).
Zobakmens daudz vairāk un biežāk veidojas cilvēkiem, kuri smēķē. Pie zobakmens daudz vieglāk ir pieķerties mīkstajam aplikumam, kuru vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu.
Ja zobu aplikums netiek laikus notīrīts, tas baktēriju iedarbības rezultātā sacietē un pārvēršas par zobakmeni, bojājot zobu emalju, un, veicinot smaganu kabatu palielināšanos. Tā rezultātā pacientam var attīsties zobu kariess, kā arī nopietnas smaganu saslimšanas – gingivīts un parodontīts. Laikus neārstētas, minētās slimības var izraisīt zobu kustīgumu un vēlāk arī pilnīgu zobu zaudēšanu.
Periodontīts
Periodontīts – iekaisušas, asiņojošas smaganas, smaganu pietūkums un apsārtums liecina par periodontītu – smaganu saslimšanu.
Novēro simptomus?
– smaganu asiņošana ir viena no pamatpazīmēm, kas liecina, ka mutes dobumā kaut kas nav labi;
– zobu pārvietošanās liecina par to, ka periodontīts ir saēdis ievērojamu kaulaudu daļu. Rezultātā zobs zaudē stabilitāti, sāk kustēties un var tikt zaudēts, jo zobam vairs nav kur turēties smaganā;
– pietūkušas un sarkanas smaganas. Smaganu tūska un neparasti spilgta sarkana krāsa liecina par aktīvu iekaisumu.
Periodontīts var palielināt zobu un smaganu jutīgumu, bet ielaists tas signalizē par sevi ar strutainiem izdalījumiem. Lai konstatētu periodontītu varat vērsties pie sava zobu higiēnista vai apmeklējiet periodontologu, kurš veiks smaganu ārstēšanu.
Svarīgi atcerēties
Pirms katra zobārsta apmeklējuma būtiska ir mutes higiēna. Plānojot vizīti pie zobārsta, sākotnēji apmeklējiet savu zobu higiēnistu, kas veiks pilnu mutes dobuma higiēnu. Lai zobārsts spētu konstatēt ārējus defektus un bojājumus zobu emaljā - tiem ir jābūt tīriem!
Valsts finansējuma ietvaros
– 100% apmērā tiek apmaksāta zobu higiēnas apmeklējums vienu reizi gadā, vecumā no 2 – 18 gadiem;
– bērniem un jauniešiem 7,11 un 12 gadu vecumā valsts apmaksāta zobu higiēna pieejama divas reizes gadā;
– 100% apmērā apmaksā zobu ārstēšanu līdz 18 gadu vecumam.
Piedāvājam arī silantu pārklājumu patstāvīgo zobu fisūrās, neilgi pēc to izšķilšanās. Procedūra palīdz pasargāt patstāvīgos zobus no bojāšanās, to augšanas laikā.
Rūpes par zobiem
Rūpēm par zobu higiēnu un profesionāla zobu higiēnista apmeklējumiem jau agrā bērnībā jākļūst par ierastu bērna veselības profilakses sastāvdaļu. Zobu higiēnista apmeklējums ļaus gan regulāri kontrolēt bērna zobu veselību un uzturēt to labā stāvoklī, gan sekmēs mazā pacienta uzticēšanos zobārstam un drošības sajūtu nākotnē, ja būs nepieciešamas nopietnākas zobārstniecības procedūras.
Pirmā vizīte pie zobu higiēnista
Pirmo reizi bērnu pie zobu higiēnista ieteicams vest divu gadu vecumā. Šai vizītei ir ļoti būtiska iepazīšanās nozīme. Mazais pacients iepazīstas ar zobārsta kabinetu, zobu higiēnists aprunājas ar bērnu un cenšas radīt pēc iespējas drošāku un patīkamāku iepazīšanās un savstarpējas uzticēšanās atmosfēru.
Pirmajā reizē mazajam pacientam veiktas zobārstniecības procedūras nav obligāti. Ja bērns vēlas un atļauj zobārstam apskatīt viņa zobus, tad speciālists to izdara, bet, ja mazais pacients nevēlas, tad tas netiek darīts. Galvenais – bērns ir iepazinies ar zobu higiēnistu un atmosfēru zobārstniecības iestādē. Liela loma uzticības veidošanā pret speciālistiem ir arī vecākiem – pirms nākšanas uz zobārstniecības klīniku jāizstāsta, kas tajā sagaida mazo pacientu, ka higiēnists parunāsies, parādīs krēslu un apskatīsies zobus.
Lielākiem pacientiem, pēc vajadzības tiek veiktas visas nepieciešamās manipulācijas, lai notīrītu aplikumu un zobakmeni izmantojot gan rokas, gan mehāniskos instrumentus. Bērniem un vecākiem vizītei pie zobu higiēnista ir arī izglītojoša nozīme, jo šādā veidā mazie pacienti apgūst pirmos soļus patstāvīgai zobu higiēnas ievērošanai mājas apstākļos.
Ieteikumi vecākiem
Vecākiem ir rūpīgi jāseko līdzi, kā bērns ievēro zobu higiēnu un aptuveni līdz astoņu gadu vecumam jāpalīdz tīrīt zobus, jo līdz šim laikam visbiežāk bērniem vēl nav izveidojušās pareizas zobu tīrīšanas kustības. Lai izslēgtu bīstami lielu zobu pastas norīšanas iespēju, uz zobu birstes tā jāuzliek ne vairāk kā zirņa lielumā.
Piena zobi ir stipri pakļauti kariesa iedarbībai – t.s. piena pudeļu kariess rodas, ja mazam bērnam regulāri dod dzert saldinātus dzērienus – cukurs ļoti nelabvēlīgi ietekmē zobu emalju. Ieteicams mācīt bērnam pareiza uztura pamatus, līdz minimumam samazinot mielošanos starp ēdienreizēm, saldās uzkodas un dzērienus.
Svarīgi atcerēties
Bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem zobu higiēna ir valsts apmaksāta. Bērni 7, 11 un 12 gadu vecumā zobu higiēnistu var apmeklēt divas reizes gadā.

Neatliec uz pēdējo brīdi
Grūtniecības laikā notiek ievērojamas pārmaiņas organismā, kuras īpaši skar arī mutes dobumu, tāpēc rūpēm par tā veselību jābūt vienai no topošās māmiņas primārajām lietām.
Svarīgi parūpēties par mutes dobuma veselību vēl pirms grūtniecības plānošanas. Hormonālo svārstību un organisma slodzes dēļ pastāv liela iespēja, ka jau esošās slimības var likt sevi manīt uzliesmojumu un sarežģījumu veidā. Lai nepakļautu sevi un bērniņu liekam riskam, ir svarīgi ne tikai sagatavoties grūtniecībai, apmeklējot zobārstu un higiēnistu, bet arī cītīgi rūpējoties par zobu un smaganu veselību visas grūtniecības laikā.
Grūtniecei ikdienā jāuzņem vitamīniem bagāts uzturs
Grūtniecības laikā topošā māmiņa ir atbildīga ne tikai par savu mutes veselību, bet arī par mazuļa zobiem. Piena zobi mazulim mammas vēderā sāk veidoties laikā no 12. līdz 17. grūtniecības nedēļai.
Dažādu vitamīnu trūkums var nelabvēlīgi ietekmēt grūtnieces mutes veselību, kā arī bērna veselību. Konsultējies ar ārstu par vitamīnu un minerālvielu(D vitamīns, kalcijs, fosfors, magnijs, dzelzs, fluors) papildus uzņemšanu. Bērniņa gaidīšanas laikā jāpievērš pastiprināta uzmanība zobu higiēnai un sabalansētam uzturam.
Grūtniecības gingivīts var sākties grūtniecības otrajā trimestrī, parasti tas beidzas pēc dzemdībām, tomēr var turpināties arī visu, bērna barošanas ar krūti, laiku.
Grūtniecības laikā pastāv paaugstināts risks kariesa attīstībai
Pēc mazuļa piedzimšanas jādomā par kalcija un fluora uzņemšanu, jo mātes pienā fluora nav. Fluoru var uzņemt ar pārtiku, to satur zivis, tēja, olas, aknas un aitas gaļa, zirņi, pupas u.c. Papildus ieteicams lietot fluora tabletes.
Zobu veselība ir svarīga ne tikai grūtniecības laikā, bet arī ikdienā!
Svarīgi atcerēties
Lieto fluoru saturošu zobu pastu un zobu diegu! Bieži grūtnieces saskaras ar smaganu problēmām, piemēram, smaganu apsārtums, pietūkums, asiņošana. Smaganu asiņošana var liecināt par gingivītu – smaganu iekaisumu.
